DANSE MACABRE
Radošā grupa
Teksti: Ivars Šteinbergs
Aktieris: Gundars Grasbergs
Horeogrāfe: Olga Žitluhina
Deja: Anna Marija Puķe un Rūdis Vilsons
Mūzika: Kristiāna un Pēteris Vaickovski
Māksla: Una Grants
Norises vieta un iedvesma: RSU ANATOMIJAS MUZEJS
“Danse Macabre” ir koncertuzvedums, kurā apvienojas dzeja, mūzika, deja, aktierspēle un izpēte. Sadarbojoties dažādu nozaru māksliniekiem, koncertuzvedumā poētiski apspēlēts lekcijas žanrs.
Lektors – vēlīno viduslaiku franču dzejnieks Fransuā Vijons (1431–pēc 1463) – no aizkapa valstības viesojas auditorijas priekšā, lai stāstītu par kāda īpaša motīva attīstību mākslas vēsturē. “Danse Macabre” franču valodā nozīmē “nāves deja” un ar šo jēdzienu apzīmē gan vizuālo dejojošā skeleta reprezentāciju dažādos attēlos, gan nāves tēmas konkrēta veida izvērsumu citās mākslās.
Poētisko lekciju pavada skaņdarbi, kuri cauri laikiem interpretējuši nāves deju mūzikā, kā arī pasniedzēja Vijona sagatavotā prezentācija. Auditorijā klātesoši arī dejotāji – kopā divi un vēl trešais.
Koncertlekcijas norises vieta ir Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs, kas, tāpat kā izsenis dažādi mākslinieki, dzejnieki un komponisti, atgādina sabiedrībai par cilvēka mirstību, cerot, ka cilvēka dzīvība tiks lolota atbilstoši tās neatsveramajai vērtībai.
*Koncertlekcijas saturs ietver sensitīvas tēmas. Pedagogi pirms izrādes apmeklējuma aicināti pārliecināties un izvērtēt jauniešu līdzšinējo pieredzi.
Koncertlekcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda 2024. gada mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu.
Teksti: Ivars Šteinbergs
Aktieris: Gundars Grasbergs
Horeogrāfe: Olga Žitluhina
Deja: Anna Marija Puķe un Rūdis Vilsons
Mūzika: Kristiāna un Pēteris Vaickovski
Māksla: Una Grants
Norises vieta un iedvesma: RSU ANATOMIJAS MUZEJS
“Danse Macabre” ir koncertuzvedums, kurā apvienojas dzeja, mūzika, deja, aktierspēle un izpēte. Sadarbojoties dažādu nozaru māksliniekiem, koncertuzvedumā poētiski apspēlēts lekcijas žanrs.
Lektors – vēlīno viduslaiku franču dzejnieks Fransuā Vijons (1431–pēc 1463) – no aizkapa valstības viesojas auditorijas priekšā, lai stāstītu par kāda īpaša motīva attīstību mākslas vēsturē. “Danse Macabre” franču valodā nozīmē “nāves deja” un ar šo jēdzienu apzīmē gan vizuālo dejojošā skeleta reprezentāciju dažādos attēlos, gan nāves tēmas konkrēta veida izvērsumu citās mākslās.
Poētisko lekciju pavada skaņdarbi, kuri cauri laikiem interpretējuši nāves deju mūzikā, kā arī pasniedzēja Vijona sagatavotā prezentācija. Auditorijā klātesoši arī dejotāji – kopā divi un vēl trešais.
Koncertlekcijas norises vieta ir Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs, kas, tāpat kā izsenis dažādi mākslinieki, dzejnieki un komponisti, atgādina sabiedrībai par cilvēka mirstību, cerot, ka cilvēka dzīvība tiks lolota atbilstoši tās neatsveramajai vērtībai.
*Koncertlekcijas saturs ietver sensitīvas tēmas. Pedagogi pirms izrādes apmeklējuma aicināti pārliecināties un izvērtēt jauniešu līdzšinējo pieredzi.
Koncertlekcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda 2024. gada mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu.
BAROKA MŪZIKAS KAISLĪBAS
Inga ŠLUBOVSKA-KANCĒVIČA /soprāns/
Ieva NĪMANE /senie pūšaminstrumenti/
Raimonds MELDERIS /baroka vijole/
Ainārs PAUKŠĒNS /baroka čells/
Pēteris VAICKOVSKIS /senie taustiņinstrumenti, mākslinieciskais vadītājs/
PROGRAMMĀ: mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām un virtuozas Hendeļa laikabiedru instrumentālās sonātes
Koncertprogrammā BAROKA MŪZIKAS KAISLĪBAS muzicē izcilā un virtuozā LNOB soliste Inga Šlubovska-Kancēviča. Solistes izpildījumā skan spilgtākās mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām, bet virtuozās Hendeļa laikabiedru sonātes izpilda Raimonds Melderis (vijole), Ieva Nīmane (baroka oboja), Ainārs Paukšēns (čells) un Pēteris Vaickovskis (klavesīns).
Vācijā dzimušais, angļu komponists Georgs Frīdrihs Hendelis kādu laiku kā Mediči (Medici) dzimtas stipendiāts bija devies uz Romu. Hendelis ātri piemērojās itāļu publikas gaumei un noteicošajam stilam. Tāpēc savā otrajā ceļojumā uz Romu (jau kā atzīts operu komponists) bija aicināts iepazīties ar tā laika mūzikas zvaigznēm. Muzicējot Itālijas elites saietos, Hendelis diezgan ātri ieguva pirmklasīga komponista slavu, radot arī nozīmīgus jaundarbus – tai skaitā operas itāļu stilā. Savu Itālijas periodu komponists noslēdza 1709. gadā, tomēr itāļu temperaments un virtuoziāte bija klātesoša visā turpmākajā daiļradē gan operās, gan daļā instrumentālās mūzikas. Ar itāļu stilu Hendelis devās iekarot arī Anglijas galmus, kur nonāca jau pavisam drīz pēc Romas apmeklējuma (1710). Un tieši Anglija kļuva par Hendeļa turpmākās dzīves darba vietu un noslēgumu. Saprotamu iemeslu dēļ Georgu Frīdrihu Hendeli par savējo sauc gan vācieši, gan angļi.
Ieva NĪMANE /senie pūšaminstrumenti/
Raimonds MELDERIS /baroka vijole/
Ainārs PAUKŠĒNS /baroka čells/
Pēteris VAICKOVSKIS /senie taustiņinstrumenti, mākslinieciskais vadītājs/
PROGRAMMĀ: mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām un virtuozas Hendeļa laikabiedru instrumentālās sonātes
Koncertprogrammā BAROKA MŪZIKAS KAISLĪBAS muzicē izcilā un virtuozā LNOB soliste Inga Šlubovska-Kancēviča. Solistes izpildījumā skan spilgtākās mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām, bet virtuozās Hendeļa laikabiedru sonātes izpilda Raimonds Melderis (vijole), Ieva Nīmane (baroka oboja), Ainārs Paukšēns (čells) un Pēteris Vaickovskis (klavesīns).
Vācijā dzimušais, angļu komponists Georgs Frīdrihs Hendelis kādu laiku kā Mediči (Medici) dzimtas stipendiāts bija devies uz Romu. Hendelis ātri piemērojās itāļu publikas gaumei un noteicošajam stilam. Tāpēc savā otrajā ceļojumā uz Romu (jau kā atzīts operu komponists) bija aicināts iepazīties ar tā laika mūzikas zvaigznēm. Muzicējot Itālijas elites saietos, Hendelis diezgan ātri ieguva pirmklasīga komponista slavu, radot arī nozīmīgus jaundarbus – tai skaitā operas itāļu stilā. Savu Itālijas periodu komponists noslēdza 1709. gadā, tomēr itāļu temperaments un virtuoziāte bija klātesoša visā turpmākajā daiļradē gan operās, gan daļā instrumentālās mūzikas. Ar itāļu stilu Hendelis devās iekarot arī Anglijas galmus, kur nonāca jau pavisam drīz pēc Romas apmeklējuma (1710). Un tieši Anglija kļuva par Hendeļa turpmākās dzīves darba vietu un noslēgumu. Saprotamu iemeslu dēļ Georgu Frīdrihu Hendeli par savējo sauc gan vācieši, gan angļi.
MĒDERS UN BUKSTEHŪDE
Anthony MARINI, baroka vijole /FiBO, Somija/
Terje MÄNNI, baroka vijole, /“Floridante”, Igaunija/
Villu VIHERMÄE, viola da gamba, /“Floridante”, Igaunija/
Saale FISCHER, klavesīns/pozitīvs, /“Floridante”, Igaunija/
Jānis KURŠEVS, tenors /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Pēteris VAICKOVSKIS, bass /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Komponista un ērģelnieka Johana Valentīna Mēdera (Johann Valentin Meder, 1649—1719) mūžs ir cieši saistīts ar Rīgu un Tallinu. Viņš bijis Rīgas Doma ērģelnieks, darbojies arī Tallinas ģimnāzijā. Savukārt Dītrihs Bukstehūde (Dietrich Buxtehude, 1637–1707), kura saknes meklējamas Ziemeļvalstīs, ir bijis ne tikai Mēdera laikabiedrs un draugs, bet viņa mūzika bieži tikusi Mēdera atskaņota. Tieši Johana Valentīna Mēdera daiļrade ir šīs sadarbības fokusā, vienojot Latvijas, Igaunijas un Somijas mūziķus.
Terje MÄNNI, baroka vijole, /“Floridante”, Igaunija/
Villu VIHERMÄE, viola da gamba, /“Floridante”, Igaunija/
Saale FISCHER, klavesīns/pozitīvs, /“Floridante”, Igaunija/
Jānis KURŠEVS, tenors /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Pēteris VAICKOVSKIS, bass /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba /“Ars Antiqua Riga", Latvija/
Komponista un ērģelnieka Johana Valentīna Mēdera (Johann Valentin Meder, 1649—1719) mūžs ir cieši saistīts ar Rīgu un Tallinu. Viņš bijis Rīgas Doma ērģelnieks, darbojies arī Tallinas ģimnāzijā. Savukārt Dītrihs Bukstehūde (Dietrich Buxtehude, 1637–1707), kura saknes meklējamas Ziemeļvalstīs, ir bijis ne tikai Mēdera laikabiedrs un draugs, bet viņa mūzika bieži tikusi Mēdera atskaņota. Tieši Johana Valentīna Mēdera daiļrade ir šīs sadarbības fokusā, vienojot Latvijas, Igaunijas un Somijas mūziķus.
L'HOMME ARMÉ
Uģis PRAULIŅŠ, komponists/taustiņi/elektronika
Vairis NARTIŠS, sakbuts
Kaspars MAJORS, sakbuts
Jānis PELŠE, ērģeles
ARS ANTIQUA RIGA:
Rūdolfs BĒRTIŅŠ, kontrtenors
Normunds ĶIRSIS, tenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Vitālijs STANKEVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
Mesa un interlūdijas L’homme armé rakstītas piecbalsīgajam vokālajam ansamblim Ars Antiqua Riga, kam pieskaņojas ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie instrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas. Opuss tapis radošā simbiozē starp komponistu Uģi Prauliņu un diriģentu Pēteri Vaickovski, kurš sākotnēji komponistu aicināja uzrakstīt muzikālus komentārus (interlūdijas) par Johannesa Okegema (Johannes Ockeghem, c. 1414–1497) mesu L’homme armé. Radošā sadarbība sniedza iespēju un iedvesmu interlūdijas izvērst līdz mesai: Tas ir izaicinājums – sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās, atzīst Prauliņš.
Vairis NARTIŠS, sakbuts
Kaspars MAJORS, sakbuts
Jānis PELŠE, ērģeles
ARS ANTIQUA RIGA:
Rūdolfs BĒRTIŅŠ, kontrtenors
Normunds ĶIRSIS, tenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Vitālijs STANKEVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
Mesa un interlūdijas L’homme armé rakstītas piecbalsīgajam vokālajam ansamblim Ars Antiqua Riga, kam pieskaņojas ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie instrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas. Opuss tapis radošā simbiozē starp komponistu Uģi Prauliņu un diriģentu Pēteri Vaickovski, kurš sākotnēji komponistu aicināja uzrakstīt muzikālus komentārus (interlūdijas) par Johannesa Okegema (Johannes Ockeghem, c. 1414–1497) mesu L’homme armé. Radošā sadarbība sniedza iespēju un iedvesmu interlūdijas izvērst līdz mesai: Tas ir izaicinājums – sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās, atzīst Prauliņš.
Skicēšanas un mūzikas festivāls saMAŅA
Rihards LĪBIETIS, ģitāra
Kristiāna VAICKOVSKA, balss
Pēteris VAICKOVSKIS, balss/taustiņi
Kristīna VIRSE, vadītāja
Mūziku var klausīties un var atskaņot, tāpat mākslu var skatīties vai radīt. Gandrīz neiespējami ir vienlaikus radīt mūziku un vizuālās mākslas darbu, bet var izveidot labu partnerību. Šajā gadījumā mūzika ir kā iedvesma un modeļa "apģērbs", dodot noskaņas impulsu, liekot saasināt daudzpusīgu uztveri.
Skicēšanas un mūzikas festivāla ietvaros radītās performances galvenais līdzdarbošanās instruments ir MAŅAS, kuras tiek apzināti kairinātas caur mūziku, caur kaila modeļa pozu, lai sniegtu impulsu radīt – šajā gadījumā vizuālu skici.
Šī projekta komanda/sadarbības partneri katrs savā jomā (mūzikas/vizuālā māksla) ir pietiekami ilgi darbojušies un spējuši uzrunāt, aizraut auditoriju, abas puses ir meklējušas mijiedarbību arī ar citām nozarēm. Tas, kas ir savedis kopā biedrību “Musica Humana” un kopienu “Drink and Draw Latvia”, ir vienota ideja par nepieciešamību uzrunāt auditoriju, ieraudzīt mākslas radīšanas procesu nekoncentrējoties uz rezultātu, kā arī dodot iespēju realizēt savus radošos resursus līdzdarbojoties brīvā atmosfērā.
Kristiāna VAICKOVSKA, balss
Pēteris VAICKOVSKIS, balss/taustiņi
Kristīna VIRSE, vadītāja
Mūziku var klausīties un var atskaņot, tāpat mākslu var skatīties vai radīt. Gandrīz neiespējami ir vienlaikus radīt mūziku un vizuālās mākslas darbu, bet var izveidot labu partnerību. Šajā gadījumā mūzika ir kā iedvesma un modeļa "apģērbs", dodot noskaņas impulsu, liekot saasināt daudzpusīgu uztveri.
Skicēšanas un mūzikas festivāla ietvaros radītās performances galvenais līdzdarbošanās instruments ir MAŅAS, kuras tiek apzināti kairinātas caur mūziku, caur kaila modeļa pozu, lai sniegtu impulsu radīt – šajā gadījumā vizuālu skici.
Šī projekta komanda/sadarbības partneri katrs savā jomā (mūzikas/vizuālā māksla) ir pietiekami ilgi darbojušies un spējuši uzrunāt, aizraut auditoriju, abas puses ir meklējušas mijiedarbību arī ar citām nozarēm. Tas, kas ir savedis kopā biedrību “Musica Humana” un kopienu “Drink and Draw Latvia”, ir vienota ideja par nepieciešamību uzrunāt auditoriju, ieraudzīt mākslas radīšanas procesu nekoncentrējoties uz rezultātu, kā arī dodot iespēju realizēt savus radošos resursus līdzdarbojoties brīvā atmosfērā.
BAHS UN BRODSKIS
Jānis KURŠEVS, balss
Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs
Varis PIŅĶIS, aktieris
“Katrā mūzikā ir Bahs, katrā no mums ir Dievs” – Josifs Brodskis (1940–1996) Johanu Sebastiānu Bahu (1685–1750) uzskatīja par radošo ģēniju, viņa darbos apbrīnojot to strukturētību un kārtību. Mūzika Brodskim ir bijusi klātesoša, īpaši baroka laika. Dzejnieks, lasot savus darbus, burtiski tos izdziedājis.
Brodskis ir ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas laureāts. Viņa māte – Marija Voļperta – dzimusi 1905. gadā. Daugavpilī (tajā laikā Dvinska). Brodskis dzīves laikā tika apsūdzēts parazītismā, piedzīvojot izsūtījumu uz Arhangeļskas apgabalu. Tur viņš pavadīja 18 mēnešus darba nometnē. Vēlāk viņš tika izraidīts no PSRS, jaunu dzīvi uzsākot ASV, kur strādāja par pasniedzēju augstskolās.
Johana Sebastiāna Baha vokālā daiļrade spilgti rāda komponista cieņpilno attieksmi pret tekstu. Mūzika inspirējas no vārda, radot vienotu veselumu – tas bija arī dzejnieka Brodska ideāls. Dzejnieks necieta laikabiedru mūzikas sacerējumus ar viņa tekstiem, jo uzskatīja, ka tādējādi vārdi zaudē jēgu.
Koncertā skan Baha ārijas no kantātēm, korāļi un pārlikumi, kā arī Brodska dzeja oriģinālvalodā.
Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs
Varis PIŅĶIS, aktieris
“Katrā mūzikā ir Bahs, katrā no mums ir Dievs” – Josifs Brodskis (1940–1996) Johanu Sebastiānu Bahu (1685–1750) uzskatīja par radošo ģēniju, viņa darbos apbrīnojot to strukturētību un kārtību. Mūzika Brodskim ir bijusi klātesoša, īpaši baroka laika. Dzejnieks, lasot savus darbus, burtiski tos izdziedājis.
Brodskis ir ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas laureāts. Viņa māte – Marija Voļperta – dzimusi 1905. gadā. Daugavpilī (tajā laikā Dvinska). Brodskis dzīves laikā tika apsūdzēts parazītismā, piedzīvojot izsūtījumu uz Arhangeļskas apgabalu. Tur viņš pavadīja 18 mēnešus darba nometnē. Vēlāk viņš tika izraidīts no PSRS, jaunu dzīvi uzsākot ASV, kur strādāja par pasniedzēju augstskolās.
Johana Sebastiāna Baha vokālā daiļrade spilgti rāda komponista cieņpilno attieksmi pret tekstu. Mūzika inspirējas no vārda, radot vienotu veselumu – tas bija arī dzejnieka Brodska ideāls. Dzejnieks necieta laikabiedru mūzikas sacerējumus ar viņa tekstiem, jo uzskatīja, ka tādējādi vārdi zaudē jēgu.
Koncertā skan Baha ārijas no kantātēm, korāļi un pārlikumi, kā arī Brodska dzeja oriģinālvalodā.
MUĻĶĪBAS SLAVINĀJUMS. FOLIJAS.
Ieva NĪMANE, flautas un oboja
Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba
Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs
Vilis DAUDZIŅŠ, aktieris
Roterdamas ERASMS (Erasmus Roterdamus, 1466–1536), izcilākais ārpus Itālijas renesanses domātājs, teologs un rakstnieks darbā – "Muļķības slavinājums" (1509), kas latviski izdots 1959. gadā (atkārtotā izdevumā – 1985. gadā) dzejnieka Kārļa Eliasa tulkojumā, asprātīgi un kodolīgi izzobo gan visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, gan arī sava laika nejēdzīgās tradīcijas, absurdās situācijas un pastāvošos trūkumus, vienlaikus sniegdams plašu ieskatu cilvēces vēsturē. "Muļķības slavinājums" dēvēts par pirmo ievērojamāko jaunlaiku satīru.
Vārdam FOLIJA viens no tulkojumiem (no itāļu valodas) ir 'muļķība'. Tomēr vairāk šim muzikālajam žanram, kurš īpašu popularitāti ieguva 16.–17. gadsimtā, piestāvētu apzīmējums 'trakulīgi'. Folijai raksturīga improvizācija, ko var salīdzināt ar mūsdienās zināmo brīvību džeza mūzikā. Skaņdarba uzbūves pamatā ir kāda melodiskā tēma un nemainīgs, atkārtots harmoniskais pamats, kas dod iespēju brīvai improvizācijai.
Koncertā skan folijas un graundi, kas radīti trīs gadsimtu laikā Spānijā, Francijā, Itālijā un Anglijā, kā arī fragmenti no Erasma “Muļķības slavinājuma”.
Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba
Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs
Vilis DAUDZIŅŠ, aktieris
Roterdamas ERASMS (Erasmus Roterdamus, 1466–1536), izcilākais ārpus Itālijas renesanses domātājs, teologs un rakstnieks darbā – "Muļķības slavinājums" (1509), kas latviski izdots 1959. gadā (atkārtotā izdevumā – 1985. gadā) dzejnieka Kārļa Eliasa tulkojumā, asprātīgi un kodolīgi izzobo gan visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, gan arī sava laika nejēdzīgās tradīcijas, absurdās situācijas un pastāvošos trūkumus, vienlaikus sniegdams plašu ieskatu cilvēces vēsturē. "Muļķības slavinājums" dēvēts par pirmo ievērojamāko jaunlaiku satīru.
Vārdam FOLIJA viens no tulkojumiem (no itāļu valodas) ir 'muļķība'. Tomēr vairāk šim muzikālajam žanram, kurš īpašu popularitāti ieguva 16.–17. gadsimtā, piestāvētu apzīmējums 'trakulīgi'. Folijai raksturīga improvizācija, ko var salīdzināt ar mūsdienās zināmo brīvību džeza mūzikā. Skaņdarba uzbūves pamatā ir kāda melodiskā tēma un nemainīgs, atkārtots harmoniskais pamats, kas dod iespēju brīvai improvizācijai.
Koncertā skan folijas un graundi, kas radīti trīs gadsimtu laikā Spānijā, Francijā, Itālijā un Anglijā, kā arī fragmenti no Erasma “Muļķības slavinājuma”.
LUTERS UN LAIKABIEDRI
Varis PIŅĶIS, aktieris
Lenards GOTLUBS, lauta
ARS ANTIQUA RIGA:
Agate POOKA, soprāns
Normunds ĶIRSIS, kontrtenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Vitālijs STANKEVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
1517. gadā, līdz ar mūka Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483– 1546) 95 tēzēm aizsākās jauns laikmets. Reformācija ietekmēja ne tikai visu kristīgo sabiedrību, bet daudzos aspektos iespaidoja arī kultūru. Latvijas teritorijā reformācija nostiprinājās 1522. gadā līdz ar vācu mācītāja Andreasa Knopkena (Andreas Knöpken, 1468– 1539) kalpošanu Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kurš pirmais sludināja Lutera mācību.
Rietumeiropas mūzikas vēsturē reformācijai ir liela nozīme. Nenoliedzami Lutera muzikālie priekštati radās katoļu tradīcijā, kurai 16. gadsimtā bija liela ietekme. Polifonā meistarība bija sasniegusi teju kulmināciju. Jāsaka gan, ka mūzikas sarežģītība bieži neļāva uztvert galveno, proti, vārdu, tāpēc no baznīctēvu puses tā tika arī kritizēta. Taču, kā to īsti mainīt, nezaudējot attīstību un spozmi, neviens nespēja rosināt. Mārtiņa Lutera reforma baznīcas mūzikā, pirmkārt, izpaudās kā uzstādījums, ka tai ir jābūt saprotamai visiem – dziesmas jāraksta savā mātes valodā, otrkārt, arī pats muzikālais materiāls jāveido nesarežģīs. Radās jauns žanrs – korālis, kura pamatā ir cantus firmus augšējā balsī ar harmonizāciju pārējās balsīs. Aizsākās arī jauna tradīcija – baznīcēnu kopdziedāšana, kas ir pamats visai kordziedāšanas tradīcijai.
Pats Mārtiņš Luters esot bijis gana virtuozs lautas spēlē un augsta tenora balss īpašnieks. Mūzika viņa mājās ir skanējusi bieži, un arī savās “galda runās” viņš tai ir veltījis daudz pārdomu. “Mūzika ir skaista, jauka Dieva dāvana, kas mani bieži saviļņojusi un uzmundrinājusi tā, ka esmu varējis ar prieku sludināt.”
Koncertā skan Lutera un laikabiedru korāļu apdares un motetes, mūzika lautai, kā arī Mārtiņa Lutera tēzes un galda runu fragmenti.
Lenards GOTLUBS, lauta
ARS ANTIQUA RIGA:
Agate POOKA, soprāns
Normunds ĶIRSIS, kontrtenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Vitālijs STANKEVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
1517. gadā, līdz ar mūka Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483– 1546) 95 tēzēm aizsākās jauns laikmets. Reformācija ietekmēja ne tikai visu kristīgo sabiedrību, bet daudzos aspektos iespaidoja arī kultūru. Latvijas teritorijā reformācija nostiprinājās 1522. gadā līdz ar vācu mācītāja Andreasa Knopkena (Andreas Knöpken, 1468– 1539) kalpošanu Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kurš pirmais sludināja Lutera mācību.
Rietumeiropas mūzikas vēsturē reformācijai ir liela nozīme. Nenoliedzami Lutera muzikālie priekštati radās katoļu tradīcijā, kurai 16. gadsimtā bija liela ietekme. Polifonā meistarība bija sasniegusi teju kulmināciju. Jāsaka gan, ka mūzikas sarežģītība bieži neļāva uztvert galveno, proti, vārdu, tāpēc no baznīctēvu puses tā tika arī kritizēta. Taču, kā to īsti mainīt, nezaudējot attīstību un spozmi, neviens nespēja rosināt. Mārtiņa Lutera reforma baznīcas mūzikā, pirmkārt, izpaudās kā uzstādījums, ka tai ir jābūt saprotamai visiem – dziesmas jāraksta savā mātes valodā, otrkārt, arī pats muzikālais materiāls jāveido nesarežģīs. Radās jauns žanrs – korālis, kura pamatā ir cantus firmus augšējā balsī ar harmonizāciju pārējās balsīs. Aizsākās arī jauna tradīcija – baznīcēnu kopdziedāšana, kas ir pamats visai kordziedāšanas tradīcijai.
Pats Mārtiņš Luters esot bijis gana virtuozs lautas spēlē un augsta tenora balss īpašnieks. Mūzika viņa mājās ir skanējusi bieži, un arī savās “galda runās” viņš tai ir veltījis daudz pārdomu. “Mūzika ir skaista, jauka Dieva dāvana, kas mani bieži saviļņojusi un uzmundrinājusi tā, ka esmu varējis ar prieku sludināt.”
Koncertā skan Lutera un laikabiedru korāļu apdares un motetes, mūzika lautai, kā arī Mārtiņa Lutera tēzes un galda runu fragmenti.
MUSICA RIGENSIS
ARS ANTIQUA RIGA:
Agnese PAUNIŅA, soprāns
Dārta PALDIŅA, soprāns
Normunds ĶIRSIS, kontrtenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Elijs RUDOVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
Koncertprogrammā iekļauta teju visa pieejamā un rekonstruētā 16. gadsimta vokālās daudzbalsības mūzika, kas ir sarakstīta Latvijas teritorijā. Vēlīnās renesanses daudzbalsība ir unikāls mantojums, kas nes liecību par Livonijas laiku. Kantori-komponisti, kas darbojušies Rīgas Doma katedrāles skolā, ir Paulus Bucenus Philorodus (c.1548–1586), kurš sarakstījis mesu "Iam non Dicam" (1584), pasiju "Domini Nostri Jesu Christi" (1578), kā arī ir sagllabājušās dažas motetes. Koncertā skan arī kantora-komponista Martinus Crusius (Misnicius, c.1526–1607) motete "Cantate Domino" (1596) ar 149. psalma tekstu, kas vēstures avotos minēta, kā tā laika visvairāk atskaņotā motete.
Agnese PAUNIŅA, soprāns
Dārta PALDIŅA, soprāns
Normunds ĶIRSIS, kontrtenors
Jānis KURŠEVS, tenors
Elijs RUDOVIČS, baritons
Pēteris VAICKOVSKIS, bass/mākslinieciskais vadītājs
Koncertprogrammā iekļauta teju visa pieejamā un rekonstruētā 16. gadsimta vokālās daudzbalsības mūzika, kas ir sarakstīta Latvijas teritorijā. Vēlīnās renesanses daudzbalsība ir unikāls mantojums, kas nes liecību par Livonijas laiku. Kantori-komponisti, kas darbojušies Rīgas Doma katedrāles skolā, ir Paulus Bucenus Philorodus (c.1548–1586), kurš sarakstījis mesu "Iam non Dicam" (1584), pasiju "Domini Nostri Jesu Christi" (1578), kā arī ir sagllabājušās dažas motetes. Koncertā skan arī kantora-komponista Martinus Crusius (Misnicius, c.1526–1607) motete "Cantate Domino" (1596) ar 149. psalma tekstu, kas vēstures avotos minēta, kā tā laika visvairāk atskaņotā motete.
JOHANS SEBASTIĀNS UN CITI BAHI
Ainārs PAUKŠĒNS, baroka čells
Jānis PELŠE, pozitīvs
ARS ANTIQUA RIGA:
Agnese PAUNIŅA, soprāns
Agate POOKA, soprāns
Dace STRAUTMANE, alts
Māra SĪKAVIRTA, alts
Normunds ĶIRSIS, tenors
Kārlis RŪTENTĀLS, tenors
Gundars DZIĻUMS, bass
Jānis KOKINS, bass
Pēteris VAICKOVSKIS, mākslinieciskais vadītājs/diriģents
Koncerta diriģents Pēteris Vaickovskis par koncertprogrammas vienojošo elementu min ne tikai komponistu radu rakstus, bet arī žanru: «motete Bahu daiļradē ir bijis nozīmīga īpaši Mārtiņa Lutera reformācijas kontekstā. Luteriskais korālis kļuva par motetes muzikālo kodolu. Ja Baha senči korāli izmantoja salīdzinoši vienkāršoti, tad Johans Sebastiāns šo principu izvērsa teju līdz pilnībai, tādējādi spēcīgi apliecinot ne tikai savu luterisko piederību un atbalstu tai, bet arī radot unikālu vokālās daudzbalsības stilu. Johana Sebastiāna Baha motetes ir vērtējamas kā viens no nozīmīgākajiem baroka laika vokālās daudzbalsības mantojumiem.»
Koncertā skan Johana Mihaēla Baha (Johann Michael Bach, 1648–1694), Johana Kristofa Baha (Johann Christoph Bach, 1642–1703) un Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) motetes.
Jānis PELŠE, pozitīvs
ARS ANTIQUA RIGA:
Agnese PAUNIŅA, soprāns
Agate POOKA, soprāns
Dace STRAUTMANE, alts
Māra SĪKAVIRTA, alts
Normunds ĶIRSIS, tenors
Kārlis RŪTENTĀLS, tenors
Gundars DZIĻUMS, bass
Jānis KOKINS, bass
Pēteris VAICKOVSKIS, mākslinieciskais vadītājs/diriģents
Koncerta diriģents Pēteris Vaickovskis par koncertprogrammas vienojošo elementu min ne tikai komponistu radu rakstus, bet arī žanru: «motete Bahu daiļradē ir bijis nozīmīga īpaši Mārtiņa Lutera reformācijas kontekstā. Luteriskais korālis kļuva par motetes muzikālo kodolu. Ja Baha senči korāli izmantoja salīdzinoši vienkāršoti, tad Johans Sebastiāns šo principu izvērsa teju līdz pilnībai, tādējādi spēcīgi apliecinot ne tikai savu luterisko piederību un atbalstu tai, bet arī radot unikālu vokālās daudzbalsības stilu. Johana Sebastiāna Baha motetes ir vērtējamas kā viens no nozīmīgākajiem baroka laika vokālās daudzbalsības mantojumiem.»
Koncertā skan Johana Mihaēla Baha (Johann Michael Bach, 1648–1694), Johana Kristofa Baha (Johann Christoph Bach, 1642–1703) un Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) motetes.
ODI ET AMO
Uģis PRAULIŅŠ, komponists/taustiņi/elektronika
Sniedze PRAULIŅA, komponiste/balss/taustiņi
ARS ANTIQUA RIGA
KORTELAINEN STĪGU KVARTETS
Mikus BĀLIŅŠ, sitamie instrumenti
Pēteris VAICKOVSKIS, diriģents
Komponista Uģa Prauliņa ODI ET AMO ir akadēmiskās mūzikas un rokoperas sintēze – skaņdarbu cikls korim, solo balsīm un instrumentālajam ansamblim. Tekstam izmantoti gan Bībeles un lūgšanu teksti, gan antīko, viduslaiku un renesanses dzejnieku darbi latīņu valodā. Komponists netradicionāli ietērpis garīgo mūziku, apvienojot kori, solistus un vairākus mūzikas instrumentus ar elektronikas iespējām. Dažādā stilistika savij gan senās mūzikas askēzi un renesanses motetes, gan roka elementus.
Sniedze PRAULIŅA, komponiste/balss/taustiņi
ARS ANTIQUA RIGA
KORTELAINEN STĪGU KVARTETS
Mikus BĀLIŅŠ, sitamie instrumenti
Pēteris VAICKOVSKIS, diriģents
Komponista Uģa Prauliņa ODI ET AMO ir akadēmiskās mūzikas un rokoperas sintēze – skaņdarbu cikls korim, solo balsīm un instrumentālajam ansamblim. Tekstam izmantoti gan Bībeles un lūgšanu teksti, gan antīko, viduslaiku un renesanses dzejnieku darbi latīņu valodā. Komponists netradicionāli ietērpis garīgo mūziku, apvienojot kori, solistus un vairākus mūzikas instrumentus ar elektronikas iespējām. Dažādā stilistika savij gan senās mūzikas askēzi un renesanses motetes, gan roka elementus.
Koncertā pamīšus skan arī Sniedzes Prauliņas ārpasaulīgās kompozīcijas pašas autores izpildījumā.
Koncertmeditācija Latvijai un Rīgai “Pilsētā tapis, pilsētā jāpaliek”
SKAISTĀKĀS BAROKA MELODIJAS
Sonora VAICE /soprāns/
Raimonds MELDERIS /vijole/
Ainārs PAUKŠĒNS /baroka čells/
Pēteris VAICKOVSKIS /klavesīns, pozitīvs, mākslinieciskais vadītājs/
Koncertprogrammā SKAISTĀKĀS BAROKA MELODIJAS muzicē samtaini siltās un virtuozi spožās balss īpašniece un klausītāju iemīļotā operdīva Sonora Vaice. Solistes izpildījumā skan spilgtākās mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām, bet virtuozās Hendeļa laikabiedru vijolsonātes izpilda Raimonds Melderis (vijole), Ainārs Paukšēns (čells) un Pēteris Vaickovskis (pozitīvs, klavesīns).
Raimonds MELDERIS /vijole/
Ainārs PAUKŠĒNS /baroka čells/
Pēteris VAICKOVSKIS /klavesīns, pozitīvs, mākslinieciskais vadītājs/
Koncertprogrammā SKAISTĀKĀS BAROKA MELODIJAS muzicē samtaini siltās un virtuozi spožās balss īpašniece un klausītāju iemīļotā operdīva Sonora Vaice. Solistes izpildījumā skan spilgtākās mīlas ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759) operām, bet virtuozās Hendeļa laikabiedru vijolsonātes izpilda Raimonds Melderis (vijole), Ainārs Paukšēns (čells) un Pēteris Vaickovskis (pozitīvs, klavesīns).
